IEGURŅA IEKAISUMA SLIMĪBAS PACIENŠU PROFILS, SLIMĪBAS GAITA UN APRŪPES TAKTIKA RĪGAS AUSTRUMU KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCĀ.

Autors: Students Baiba Vebruāle
Līdzautori: dr. Areta Garza, dr. Zane Grabe
Ievads
Iegurņa iekaisuma slimība (IIS) ir daudzšķautnaina patoloģija ar variablu diagnostisko kritēriju kopumu un nozīmīgu komplikāciju attīstību risku. Šīs komplikācijas negatīvi ietekmē pacienšu dzīves kvalitāti, kā arī rada slogu veselības aprūpes sistēmai, tāpēc ir būtiski analizēt IIS gadījumus Latvijas sieviešu populācijā, lai optimizētu IIS pacienšu aprūpi valstī.
Mērķi
Izanalizēt IIS gadījumus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS), izvērtējot pacienšu profila un slimības gaitas īpatnības, kā arī izvēlēto aprūpes taktiku.
Metodes
Šis ir retrospektīvs, aprakstošs pētījums, kurā tika iekļautas RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Ginekoloģijas klīnikā neatliekamā kārtā stacionētās pacientes ar IIS pamatdiagnozi laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam; dati tika iegūti no pacienšu medicīniskajām kartēm.
Rezultāti
Pētījumā tika iekļautas 102 pacientes. Dalībnieču vecums bija no 18 līdz 79 gadiem; vidējais vecums – 41,8 gadi; 52,9% pacienšu bija vecumā no 35 līdz 50 gadiem. Visām pētījuma dalībniecēm tika konstatētas sāpes vēdera lejasdaļā; apskatē per speculum purulenti izdalījumi no cervikālā kanāla tika novēroti 26,6% pacienšu, per vaginam sāpīga dzemdes/ dzemdes piedēkļu palpācija un/ vai dzemdes kakla deviācija tika konstatēta 89% pacienšu. Febrīla ķermeņa temperatūra tika reģistrēta 26,5% pacientēm; paaugstināts CRO līmenis serumā – 86,3% pētījuma dalībnieču. Tuboovariāls abscess tika diagnosticēts 51% pacienšu; mazā iegurņa abscess – 6,9%; sekundārs apendicīts kā IIS komplikācija tika novērota 10 gadījumos un sepse – astoņos. Kā IIS ierosinātājs visbiežāk tika konstatēta E. coli – 20 gadījumos, Enterococcus spp. – 17 pacientēm, tikpat daudz gadījumos arī Ureaplasma spp., koagulāzes negatīvie stafilokoki – 13 pacientēm un C. trachomatis – 11 pētījuma dalībniecēm. Plaša spektra empīriska antibakteriāla terapija, kas ietvēra ceftriaksonu, doksiciklīnu un metronidazolu, tika ordinēta 59,4% gadījumu, klindamicīna kombinācija ar gentamicīnu – 2%. 42,2% pacienšu saņemtās antibakteriālās terapijas kopējais ilgums bija 7 – 10 dienas; 10,8% pacienšu – 14 dienas. Operatīva ārstēšana stacionēšanas laikā tika veikta 77,5% pētījuma dalībnieču.
Secinājumi
RAKUS Ginekoloģijas klīnikā IIS salīdzinoši biežāk novēro gados vecāku pacienšu populācijā. Vairumam stacionēto sieviešu IIS noris ar komplicētu gaitu un slimībai ir neliels ar STI asociētu gadījumu īpatsvars. IIS pacienšu aprūpē nereti novēro suboptimālas antibakteriālo zāļlīdzekļu kombinācijas izvēli un neatbilstīgu terapijas ilgumu.