Ievads
Lai gan Latvijā jau ilgstoši tiek veikts valsts organizēts dzemdes kakla vēža (DzKV) skrīnings, patoloģijas saslimstības un mirstības rādītāji nav būtiski uzlabojušies un saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem Latvijā ir visaugstākā DzKV incidence Eiropā, tāpēc ir būtiski analizēt DzKV gadījumus, lai identificētu slimības profilakses un aprūpes efektivitātes trūkuma iemeslus.
Mērķi
Izanalizēt gada griezumā pirmreizēji diagnosticētos DzKV gadījumus RAKUS stacionāros “Latvijas Onkoloģijas centrs” un “Gaiļezers”, identificējot iespējamos faktorus, kas ietekmē DzKV incidenci un skrīninga efektivitāti Latvijā.
Metodes
Retrospektīvs, aprakstošs pētījums, balstīts uz pacienšu medicīnisko karšu datiem.
Rezultāti
Pētījumā tika iekļautas 220 sievietes ar DzKV diagnozi. Vidējais pētījuma dalībnieču vecums bija 50,9 gadi, skrīninga mērķpopulācijas vecumā (no 25 līdz 70 gadiem) bija 87,3% sieviešu. 56% gadījumu DzKV tika konstatēts vēlīni, t.i., IB2 – IVB stadijā. Profilaktiskās apskates un skrīningizmeklēšanas ietvaros tika konstatēti 32,6% DzKV gadījumu, bet 67,4% sieviešu diagnoze tika atklāta, vēršoties pie ārsta ar sūdzībām, pie tam 19,1% gadījumu – klīniski neatliekamā stāvoklī. 48,4% pacienšu ginekologu iepriekš bija apmeklējušas pirms vairāk nekā trīs gadiem, 29% – pirms 10 gadiem vai senāk. Analizējot aprūpes taktiku - 23 pacientēm ar klīniski vizualizējamu DzKV kā primārais izmeklējums tika veikta citoloģiskā iztriepe un 13 no viņām tika nosūtītas uz mērķbiopsiju kolposkopijas kontrolē; 34 pētījuma dalībnieces, kam tika konstatēta IB2 vai vēlīnāka DzKV stadija, pēdējo trīs gadu laikā bija apmeklējušas ginekologu. Novirzes no valsts DzKV skrīninga algoritma tika novērotas 11 gadījumos – t.sk., atkārtotas citoloģiskās iztriepes veikšana pēc HSIL vai malignizācijas pazīmēm iepriekšējā izmeklējumā, kā arī augsta riska CPV testēšana HSIL gadījumā. Analizējot laika intervālus starp aprūpes epizodēm – gaidīšanas laiks līdz onkoginekologa konsultācijai 54% gadījumu pārsniedza divas nedēļas, bet līdz terapijai tas vidēji bija četras nedēļas ilgs.
Secinājumi
Lai gan DzKV pacienšu aprūpē salīdzinoši bieži novēro neprofesionāli īstenotu diagnostiku, kā arī ierobežotu piekļuvi izmeklējumiem un terapijai, tie nav izšķirošie patoloģijas incidenci un profilakses efektivitāti ietekmējošie faktori Latvijā, jo vairumam DzKV gadījumu ir raksturīgs pacienšu līdzestības trūkums skrīningā, ilgstoša ginekologa neapmeklēšana profilaktiskā nolūkā, kā arī vēršanās pēc medicīniskās palīdzības vēlīnās slimības stadijās.
