DARBA SPĒJU INDEKSA IZVĒRTĒJUMS BIROJA DARBOS NODARBINĀTIEM
Pamatinformācija
Vesels, darbam motivēts, augsti kvalificēts darbaspēks - sociālās un ekonomiskās labklājības sasniegšanas stūrakmenis. Darba spēju indeksa (DSI) novērtēšana ir Somijas Arodveselības institūta izstrādāta metode, kura tiek plaši izmantota vairāk kā 25 gadus 21 pasaules valstī dažādu profesiju un dažāda vecuma darbiniekiem, veidojot īpašus darbaspēju monitorēšanas un pētniecības tīklus.
Pētījuma mērķis noskaidrot biroja darbos nodarbinātajiem Latvijā DSI galvenos ietekmējošos faktorus, darbaspēju indeksu saistību ar darba vides riska un sociodemogrāfiskajiem faktoriem.
Metodes
Pētījumā analizēta projekta „Darba spējas un sociālā integrācija” aptaujas datu bāze (ieraksti 274). DSI tiek noteikts, pamatojoties uz 7 jautājumu sēriju atbildēm un atbilstošu punktu aprēķinu. Dati analizēti pēc dzimuma, izglītības, vecuma, nozares. Atkarībā no DSI absolūtās vērtības darbaspējas pēc iegūto punktu skaita kategorizētas kā sliktas (7-27), mērenas (28-36), labas (37-43) vai izcilas (44-49). Sliktām darbaspējām atbilst visplašākais diapazons, izcilām – vismazākais. Dati apstrādāti ar SPSS programmas 20.versiju.
Rezultāti
DSI aprēķināts 90,6% respondentu, 9,4 % respondentu nekorekti aizpildījuši anketas. Visai pētāmai grupai darba spējas vērtējamas kā labas (DSI=39,5±5,82). Sadalot pēc dzimuma labākas darba spējas konstatētas vīriešiem (DSI=41,15±3,9), sievietēm nedaudz sliktākas (DSI=39,8±4,2). Novērtējot DSI pēc vecuma ar izcilām darba spējām visvairāk ir vecuma grupā no 20-29 gadi, ar labām darba spējām vecuma grupā 30-39 gadi, ar mērenām – pāri par 60 gadiem. Sliktas darba spējas ir noteiktas tikai 9 respondentiem vecumā no 19 līdz 39 gadiem. Izvērtējot DSI pēc izglītības līmeņa, netika atrastas būtiskas atšķirības starp respondentiem ar vidējo un augstāko izglītību. Kopumā vislabākās darba spējas atrastas biroja nodarbinātajiem finanšu un apdrošināšanas nozarē, tad seko telekomunikāciju nozarē, valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē, izglītības nozarē, transporta nozarē, pārtikas un farmācijas nozarē. DSI būtiski ietekmē nodarbināto apmierinātība ar savu pašreizējo darbu un viedoklis par iespējām turpināt darbu savā profesijā turpmākajos gados.
Secinājumi
DSI noteikšana pielietojama kā laba informatīva metode, kas raksturo, cik labi nodarbinātais spēj veikt darbu sakarā ar pašreizējā darba prasībām, savu veselību un garīgiem resursiem, ļauj prognozēt sagaidāmās darba spējas nākotnē un noteikt agrīnu darba nespējas risku, veikt iespējamos veselības un darba vides uzlabojumus.
