Ģimenes medicīna Latvijā: veselības politikas radītās kļūdas
primārās aprūpes stūrakmeņa ieviešanā Latvijā, tā sekas un iespējas uzlabot esošo situāciju
Ģimenes medicīna ir primārās veselības aprūpes stūrakmens. Šī nav tikai veselības ekonomistu un politiķu pieņemta trīsdesmit piecus gadus veca paradigma, bet arī efektīvas un labas kvalitātes primārās veselības aprūpes priekšnotiekums valstīs, kur ģimenes medicīnai ir senas tradīcijas.
Latvijā ģimenes medicīna aizsākās 1990.-1991.gadā tāpat kā citās Baltijas valstīs, bet diemžēl par īstas ģimenes medicīnas esamību mēs varam diskutēt. To pierāda statistikas dati. Latvijā ir 1369 ģimenes ārstu prakses, no kurām 49 ir pediatriskā tipa prakses ( vairāk kā 70 % no reģistrētajiem pacientiem ir bērni). 854 praksēs ir registerti bērni līdz viena gada vecumam. Grūtnieču aprūpi veic 275 ģimenes ārsti (20%), bet onkocitoloģisko analīzes dzemdes kakla skŗīningam tikai 12 ģimenes ārsti.
Tas nozīmē, ka labākajā gadījumā tikai 20 % no Latvijas ģimenes ārstiem strādā atbilstoši straptautiskjeim ģimene smedicīnas standartiem.
Galvenais iemesls tam ir bijusi formālā pieeja primārās aprūpes veidošanai un ģimenes medicīnas stiprināšanai Latvijā. Kā lielāko kļūdu var minēt to, ka 2001.gadā tika pieņemts lēmums slēgt līgumus tikai ar tiem primārās aprūpes ārstiem, kuriem ir ģimenes ārsta sertifikāts, tādējādi atņemot šo iespēju pediatriem un terapeitiem. Lai arī pirms tam tika īstenots Pasaules Bankas atbalstīts pārapmācības projekts, kas ļāva daudziem terapeitiem un pediatriem iegūt ģimenes ārsta sertifikātu. Diemžēl šie vairāki simti pārapmācīto speciālistu tā arī nekad nekļuva par ģimenes ārstiem, bet turpināja strādāt kā pediatri un terapeiti, tikai ari ģimenes ārsta sertifikātu.
Ja analizējam veselības aprūpes strateģiju un politiku, tad arī tā ir vairāk bijusi formāla primārās aprūpes virzīšanā. Reālajā dzīvē daudz lielāks atbalsts ir bijis sekundārajai aprūpei un speciālistu darbam.
Lai mainītu esošo situāciju un stiprinātu ģimenes medicine Latvijā būtu svarīgi strādāt trijos galvenajos virzienos:
1. Apzināt primārās veselības un ģimenes medicīnas stiprās un vājās puses, un izveidot primārās veselības aprūpes stratēģiju, kas novērstu esošos trūkumus.
2. Veicināt neatkarīgu pēcdiploma apmācību ģimenes ārstiem, kas būtu mazāk atkarīgu no farmaceitiskās industrijas un zāļu lieltrigotājiem.
3. Veidot veselības aprūpes statēģiju, kas veicinātu sadarbību starp ģimenes ārstiem kā primātrās aprūpes veicējiem un speciālistiem, lai būtu kopīgs darbs kvalitātīvas veselības aprūpes nodrošināšanai latvijas iedzīvotājiem.
