ZĪDAIŅU MIRSTĪBAS SAISTĪBA AR DAŽĀDIEM MAKRO UN SOCIOEKONOMISKIEM FAKTORIEM LATVIJĀ PIRMSKRĪZES UN EKONOMISKĀS KRĪZES PERIODĀ, 1996-2010
Pamatinformācija
Ievads - zīdaiņu mirstība (ZM) Latvijā ir konstanti augstākā Baltijas reģionā, kas grūti izskaidrojams, jo deviņdesmito gadu sākumā visas trīs Baltijas valstis atradās līdzīgos ekonomiskos un politiskos apstākļos. Tomēr vēsturiski, līdz 1989.g. ZM salīdzinoši Latvijā bija viszemākā, kas raisa īpašas bažas par Latvijas veselības aprūpes sistēmas spēju nodrošināt bērnu tiesības ANO Konvencijā par Bērna tiesībām noteiktās tiesības uz dzīvību un attīstību.
Mērķis - noteikt sakarības starp ZM un bezdarbu, iekšzemes kopproduktu (IKP) un veselības budžetu (VB) per capita Latvijā pirms un ekonomiskās krīzes laikā.
Mērķis - noteikt sakarības starp ZM un bezdarbu, iekšzemes kopproduktu (IKP) un veselības budžetu (VB) per capita Latvijā pirms un ekonomiskās krīzes laikā.
Metodes
Sakarības tika pētītas ar korelācijas un regresijas analīzes metodi, izmantojot datu laikrindu kopas aptverot 12 un 15 gadu laika periodus (attiecīgi 1996-2008 un 1996-2010), katru gadu uzskatot par atsevišķu novērojumu, izmantojot SPSS programmas 15. versiju. Veikta arī analītiska starptautisko datubāzu izpēte, lai izvērtētu kopsakarības starptautiskā aspektā.
Rezultāti
Starp IKP per capita un ZM pastāv ļoti cieša un statistiski ticama korelācija (r=-0.81; p<0.01). Starp VB un ZM atrasta cieša un statistiski ticama korelācija (r=-0.81; p<0.01). Visciešākā korelācija atrasta starp ZM un bezdarbu pirmskrīzes periodā (r=0.87; p<0.01). Taču šī korelācija zaudē ticamību ietverot analizējamā periodā arī krīzes gadus, attiecīgi 1996-2008 un 1996-2010. Tas iespējams norāda vai nu uz pietiekami efektīvu valdības radītu drošības tīklu grūtnieču un zīdaiņu aprūpē, vai nu regulāru finansiālu atbalstu no ģimenes locekļiem strādājošiem ārzemēs, jeb uz ēnu ekonomiju – „algām aploksnēs”.
Secinājumi
1. Statistiski ticama korelācija pastāv starp ZM un makroekonomiskiem faktoriem kā IKP un VB per capita Latvijā 1996-2010.
2. Statistiski ticama korelācija starp ZM un bezdarbu Latvijā pastāv pirmskrīzes periodā 1996-2008, kas izzūd ekonomiskās krīzes laikā 2008-2010.
3. Tā kā nepastāv būtiskas makroekonomisko faktoru atšķirības trijās Baltijas valstīs laika posmā 1996-2008, stabili paaugstinātā ZM Latvijā var tikt skaidrota ar stratēģiskām atšķirībām veicot veselības aizsardzības sistēmas reformas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
