Pacientu ar somatoformajiem traucējumiem ārstēšanas iespējas.
Somatoformi traucējumi arvien biežāk tiek novēroti primārās aprūpes pacientu vidū. Šī pacientu grupa ir izteikti apgrūtinoša valsts veselības budžetam, jo raksturojas ar biežāku kā vidēji ārstu apmeklējumu un ārstēšanas grūtībām.
Psihosomatiskā medicīna Latvijā attīstās relatīvi nesen, līdz ar to ārstiem trūkst zināšanas par somatoformo traucējumu etiopatoģenēzi un to ārstēšanu.
Traucējumu etiopatoģenēze saistīta ar emocionālajiem faktoriem. Šo pacientu psihisko stāvokli raksturo zema emociju izpratne (Sifneos, 1973; Bach and Bach, 1996; Bankier et al., 2001; Duddu et al., 2003; Grabe et al., 2004; Burba et al., 2006; Bailey and Henry, 2007; Mattila et al., 2008; Pedrosa Gil et al., 2008; Wood et al., 2009) un traucēta emociju atpazīšana (Pedrosa Gil et al., 2009; de Greck et al., 2012), kā arī somatoformo traucējumu pacientiem ir palielināts "empātijas distress" (Davis 1983; de Greck et al. 2012), kā rezultātā, pacientiem nespējot atpazīt un verbalizēt emocionālos pārdzīvojumus, tiek sajusta to somatiskā komponente (Schur, 1955; Krystal, 1997; Beutel et al., 2008).
Rezultātā šī pacientu grupa klīniskajā praksē tiek uzskatīta par "grūtajiem" pacientiem, un pacientu vidū valda uzskats, ka šie traucējumi nav ārstējami. Neskatoties uz somatoformo traucējumu augsto prevalenci, tie tiek maz diagnosticēti un tiek atstāti novārtā.
Pēdējo gadu neirozinātņu pētījumi rāda psihodinamiskās psihoterapijas efektivitāti somatoformo traucējumu etiopatoģenētiskajā ārstēšanā (de Greck et al.,2012; de Greck et al., 2013). Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā ir pieredze šādu pacientu ārstēšanā un tās praktiskā darba rezultāti tiks atspoguļoti referātā.
