Klīniskajā praksē farmakoloģiskā iejaukšanās ir plaši izmantota alkohola abstinences simptomu ārstēšanai, savukārt, psihosociālās stratēģijas tiek izmantotas, lai novērstu slimības recidīvu un mazinātu tieksmi (Kiefer, Mann, 2005). Līdz ar to ārstēšanai jāparedz 3 etapi: (1) abstinences mazināšana (1−2 nedēļas); (2) recidīva profilakse (3−6 mēneši); (3) pēcaprūpe (1 gads). Kombinējot ambulatorās un stacionārās terapijas pieejas, ieskaitot motivējošās intervences, kvalificētu detoksikāciju, farmakoloģiskas un psihoterapeitiskas recidīva novēršanas ārstēšanas metodes (Miller, Wilbourne, 2002), var sasniegt atturību vairāk nekā 1 gadu 60−70% gadījumu (Kiefer, Mann, 2007). Farmakoloģiskā ārstēšana nepieciešama pirmajos mēnešos pēc detoksikācijas, kad recidīvu risks ir ļoti augsts, tomēr tā nevar aizvietot psihosociālu ārstēšanu, kas būtu jāpapildina ar konsultācijām un pašpalīdzības grupām (Smolka et al., 2003).
Pasaulē izmanto daudzas psihosociālās intervences, palīdzot narkoloģiskiem pacientiem, piemēram, ārkārtas gadījumu menedžments; komūnas tipa pieeja; standarta kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT); recidīvu novēršanas KBT; pāru intervence; ģimenes intervence; sociālo sistēmu intervences; interpersonālā terapija; īstermiņa psihodinamiskās intervences (National Institute for Health and Clinical Excellence, 2008). Latvijā no tām tika izmantotas dažas- Minesotas programma (MP), kas ietver recidīvu novēršanas KBT, motivācijas veidošanas intervence un rehabilitācijas kopiena narkomāniem. Šobrīd ir 3 MP nodaļas (ar gultu skaitu 40-42), kas izveidotas 1990.-91.gadā, kopš tā laika nav izveidota neviena MP nodaļa.
Pirmā rehabilitācijas iestāde („Daytop”) narkoloģiskiem pacientiem Latvijā tika veidota 1990.gadā, likvidēta 2012.gadā. Otrā (Rindzelē) veidota 1997.gadā, likvidēta 2009. gadā. Kopš tā laika nav izveidota neviena cita rehabilitācijas iestāde, tātad šobrīd pieaugušo narkotiku atkarīgo ilgtermiņa rehabilitācija valstī praktiski nenotiek.
