Vai iespējams pierādīt homeopātisko medikamentu iedarbību?
Mērķis: Analizēt homeopātisko medikamentu iedarbības novērtēšanas metodes un iespējas, izmantojot mūsdienu sasniegumus fizikā un bioķīmijā.
Kopš homeopātijas kā medicīnas nozares izveidošanās tiek apšaubīta tās iedarbība uz cilvēku. Homeopātiskie medikamenti ne reti ir tikuši pielīdzināti cukura graudiņiem, un to iedarbība pēc mūsdienu akadēmiskās zinātnes skatījuma pielīdzināta placebo efektam.
Ja tas būtu tikai placebo, tad grūti ir skaidrot pozitīvos rezultātus, izmantojot ārstēšanai homeopātiskos preparātus pediatriskajā un veterinārajā praksē.
Homeopātisko medikamentu efektivitātes noteikšanai nav bijuši veikti plaši pētījumi pēc mūsdienās pieņemtajām metodēm, kuras atbilstu uz pierādījumiem balstītās medicīnas prasībām. Tas arī ir viens no lielākajiem argumentiem homeopātijas pretiniekiem. Homeopātiskie preparāti līdz 6C potencei satur aktīvo vielu ļoti nelielā daudzumā, bet homeopātiskie preperāti ar atšķaidījumu 6C un augstāk (30,200, 1000 un augstākas potence) nesatur aktīvo vielu. Te ir ultraaugstie atšķaidījumi virs Avogadro skaitļa.
1987.gadā profesors Džakobs Benveniste ( Jacob Benveniste) un viņa līdzstrādnieki pētot imunoloģiskās parādības, kas saistītas ar IgE antivielu iedarbību atklāja, ka pat ļoti augsta atšķaidījuma serums rada cilvēka bazofīlo leikocītu degranulāciju.
Ne mazāk svarīgs ir jautājums par pētījumu metožu izmantošanu homeopātisko medikamentu efektivitātes pierādīšanai. Publikācija par šo tēmu žurnālā “ Nature” 1988.gadā izraisīja plašas diskusijas zinātnieku vidū. Tika veikti vairāki desmiti eksperimenti, lai atkārtotu Džakoba Benvenistes iegūtos rezultātus. Septiņpadsmit eksperimentos tikai iegūti pozitīvi rezultāti. Vispārliecinošākies dati tika iegūti pētījumā, kuru vadīja farmakoloģe Madlēna Ennis (Madlene Ennis) no Belfāstas Karaliskās Universitātes.
Pētījumos iegūtie rezultāti ir radījuši jaunus jautājumus, uz kuriem jāmeklē atbildes. Lai varētu padziļināti analizēt homeopātijas darbības mehānismu, homeopātijas pētniecības laukā plašāk tiek iesaistīti fiziķi un bioķīmiķi, lai varētu izmantot specifiskas fizikā un ķīmijā pielietotas metodes, piemēram, ultravioleto spektroskopiju, ramana spektroskopiju, elektrofoniskā-gāzu vizualizācijas metodi, kalometriskos mērījumus un zemas temperatūras termoluminiscences metodi.
