ARODA MEDICĪNAS AKTUĀLĀS PROBLĒMAS LATVIJĀ PĒDĒJOS 20 GADOS
Pamatinformācija
Aroda jeb darba medicīna ir patstāvīga klīniskās medicīnas nozare, kas ir ļoti populāra pasaulē un arvien lielāku popularitāti iegūst arī Latvijā. Saslimstība ar arodslimībām ir atšķirīga dažādās Eiropas valstīs un ir atkarīga ne tikai no kaitīgo darba vides riska faktoru iedarbības, bet arī daudziem citiem apstākļiem.
Pētījuma mērķis
Analizēt saslimstību ar arodslimībām Latvijā pēdējo 20 gadu periodā un novērtēt to ietekmējošos faktorus.
Metodes
Analizēti Latvijas Valsts arodslimnieku reģistra dati par arodsaslimstības dinamiku no 1992. līdz 2012. gadam.
Rezultāti
Latvijā atzīmējama strauja arodsaslimstības palielināšanās laika periodā no 1992. līdz 2009. gadam: 1992. gadā reģistrēti 11,5 pirmreizēji atzīti arodslimnieki un 20,4 arodslimības uz 100 000 nodarbinātajiem, 2009. gadā atbilstoši – 138,6 arodslimnieki un 302, 8 arodslimības. Pēdējos gados arodsaslimstība ir samazinājusies: 2012. gadā reģistrēti 91,7 arodslimnieki un 228,5 arodslimības uz 100 000 nodarbinātajiem. Pirmreizēji atzītajam arodslimniekam 2012. gadā bija 2,56 arodslimības, kas izskaidrojams ar dažādu darba vides riska faktoru iedarbību. Galvenokārt tiek reģistrētas hroniskas arodslimības nodarbinātajiem ar lielu darba stāžu kaitīgos darba apstākļos (vidējais darba stāžs 24,5 gadi 2012. gadā). Vidējais arodslimnieku vecums virs 50 gadiem (53,4 gadi 2012. gadā). Sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem slimo gandrīz divas reizes biežāk. Arodslimību struktūrā sākot no 1999. gada pirmajā vietā izvirzās fizisko pārslodžu radītās mioskeletālās arodslimības ( karpālā kanāla sindroms, mugurkaula deformējoša spondiloze, epikondilīts u.c.). Tiek reģistrētas jaunas arodslimību formas, piemēram, izdegšanas sindroms.
Secinājumi
Arodsaslimstība Latvijā ir aktuāla aroda medicīnas problēma. Tās palielināšanās iemesli ir nelabvēlīgie darba apstākļi, nodarbināto labāka informētība par arodslimībām, kā arī uzlabojušās arodslimību ārstu zināšanas un obligāto veselības pārbaužu kvalitāte.
Arodslimibas tiek atklātas nodarbinātajiem pāri pusmūžam un to izraisītie traucējumi bieži apgrūtina darbu profesijā. Nepieciešams atklāt arodslimības agrīnās stadijās, kad iespējama to izārstēšana un atgriešanās darbā.
