RISKA FAKTORU SALĪDZINĀJUMS ĶIRURĢISKĀS KLĪNIKAS PACIENTIEM AR METICILĪNA REZISTENTU STAPHYLOCOCCUS AUREUS UN PAPLAŠINĀTA SPEKTRA BETA LAKTAMĀZI PRODUCĒJOŠĀM GRAMNEGATĪVĀM NŪJIŅĀM

Darba mērķis. Riska faktoru analīze ķirurģiskās klīnikas pacientiem ar mikrobioloģiski pierādītu meticilīna rezistentu Staphylococcus aureus (MRSA) un paplašināta spektra beta laktamāzi (ESBL) producējošām gramnegatīvām nūjiņām.

Ar anketēšanas metodi retrospektīvā pētījumā tika analizēti un salīdzināti brūču infekcijas gadījumi ar mikrbioloģiski pierādītu MRSA un ESBL producējošām gramnegatīvām nūjiņām.

No 50 analizētajiem gadījumiem ar izdalītu MRSA no biomateriāla, viens (2%) pacients pirms stacionēšanas uzturējās slēgtā kolektīvā, 1 (2%) uzturējās ilglaicīgas aprūpes iestādē, 16 (32%) pacientiem ir bijusi iepriekšēja hospitalizācija, 11 (22%) - cukura diabēts. Analizējot rezultātus biežākais riska faktors ir saistīts ar iepriekšējo hospitalizāciju un saņemto antibakteriālo terapiju, kas tika konstatēta visos 50 (100%) gadījumos. Centrālās vēnas katetri bijuši 18 (36%) pacientiem, perifērās vēnas katetri 29 (58%), urīnpūšļa katetri 21 (42%), operācijas bija veiktas 19 (38%) pacientiem. Ārstēšanas laikā pārsiešanas ir veiktas 50 (100%) slimniekiem. No 50 analizētiem gadījumiem ar mikrobioloģiski pierādītām ESBL producējošām gramnegatīvām nūjiņām, kas izdalītas no pacienta biomateriāla, 2 (4%) pirms stacionēšanas uzturējās ilglaicīgas aprūpes iestādē, viens (1%) bija intravenozo narkotiku lietotājs, 10 (20%) ir bijusi iepriekšēja hospitalizācija, no kuriem vienam ir bijusi ilgstoša hospitalizācija. Konstatētie riska faktori, kuri saitīti ar hospitalizāciju: iepriekšēja antibakteriāla terapija slimnīcā – 49 (98%) pacienti, centrālās vēnas katetri – 24 (48%) pacientiem, perifērās vēnas katetri – 23 (46%), urīnpūšļa katetri – 24 (48%), operācijas bija veiktas 5 (10%) pacientiem. Ārstēšanas laikā pārsiešanas bijušas visiem 50 (100%) slimniekiem.

Abās grupās augstākais risks inficēties ar MRSA vai ESBL producējošām gramnegatīvām nūjiņām ir pacientiem, kuri iepriekš saņēmuši antibakteriālu terapiju, kuriem ir ievietoti asinsvadu un urīnpūšļa katetri, kā arī veiktas pārsiešanas.
Izvērtējot riska faktorus salīdzinoši starp abām grupām, ievērojama atšķirība netika konstatēta.

Riska faktori, mikroorganismu rezistence