Ar darbu saistīto mioskeletālo slimību profilakses nepieciešamība Latvijā
Pamatinformācija
Mioskeletālās slimības (MSS) ir viena no visstraujāk augošām aroda veselības problēmām mūsdienu civilizētajā pasaulē. Lielākā daļa MSS ir hronisks process, kurš ietekmē cilvēka kustību sfēru, izraisa ilgstoši pastāvošas sāpes, spēj būtiski pasliktināt strādājošo darbaspējas, līdz ar ko samazinās darba ražīgums, palielinās veselības aprūpes un invaliditātes izmaksas un pieaug ekonomiskais slogs valstij kopumā.
Pētījuma mērķis: Izpētīt saslimstību ar MSS arodslimībām Latvijā laika posmā no 1996. līdz 2012. gadam, lai apzinātu profilakses nepieciešamību.
Metodes
Analizēti Latvijas Valsts arodslimnieku reģistra dati par saslimstības dinamiku ar MSS arodslimībām no 1996. līdz 2012. gadam.
Rezultāti
1996. gadā bija reģistrēti 25 pirmreizējie arodslimnieki ar vismaz vienu MSS arodslimību, t.i. 2,6 cilvēki uz 100 000 nodarbinātajiem, t.i. 16,5% no visām gadā reģistrētajām arodslimībām; vienam pacientam bija atklātas vidēji 1,28 MSS. Sākot ar 1998. gadu, saslimstība ar MSS arodslimībām stabili palielinājās, sasniedzot maksimumu 2009. gadā (n=941) - 95,4 cilvēki uz 100 000, 45,4% no visām gadā atklātajām arodslimībām; vienam pacientam vidēji bija atklātas 1,46 MSS. Pēc 2009. gada saslimstība ar MSS arodslimībām sāka nedaudz samazināties (n=550), sasniedzot 2012. gadā līmeni 62,1 saslimušie uz 100 000 nodarbinātajiem, jau 54,6% no visām gadā reģistrētajām arodslimībām, taču pieauga slimību skaits vienam cilvēkam - vidēji 2,04 MSS.
Secinājumi
Latvijā pēdējo 16 gadu laikā saslimstība ar MSS arodslimībām pieaugusi vairāk nekā 24 reizēs. Lielākā daļa MSS arodslimību bija fiziskās pārslodzes un neatbilstoša darbavietu iekārtojuma izraisītas. Atšķirībā no iekaisīgajām autoimūnajām MSS, kuru izcelsmē galveno lomu spēlē nenovēršamie faktori (ģenētiska predispozīcija un autoimūnie procesi), MSS arodslimību attīstībā ir daudz koriģējamo ar darbu saistīto faktoru (smags fizisks darbs, piespiedu darba poza, slikta darbavietas ergonomika u.c.), kurus var efektīvi novērst vai modificēt tā, lai slimība neattīstītos vispār vai būtiski aizkavēt tās rašanos, kas dod iespēju saglabāt nodarbināto veselību.
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
Pirm.
MD
Jeļena
Reste
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
Cits
dr.med., prof.
Maija
Eglīte
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
Cits
dr.med.
Tija
Zvagule
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
Cits
dr.med.
Nataļja
Kurjāne
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
Cits
dr.med.
Ivars
Vanadziņš
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts