Par kongresu Organizatori Kongresa fotogalerija Tēzes Stenda referāti
Sākums
Programma
Atklāšana
Par kongresu
Organizatori
Reģistrācija
Tālākizglītības punkti
Kultūras programma
Preses akreditācija

 

 FILMAS

 


Rīgas Stradiņu universitāte aicina


Arhīvs:
  • 2009. gada kongress
  • 2005. gada kongress
  • Ar darbu saistīto mioskeletālo slimību profilakses nepieciešamība Latvijā

    Pamatinformācija
    Mioskeletālās slimības (MSS) ir viena no visstraujāk augošām aroda veselības problēmām mūsdienu civilizētajā pasaulē. Lielākā daļa MSS ir hronisks process, kurš ietekmē cilvēka kustību sfēru, izraisa ilgstoši pastāvošas sāpes, spēj būtiski pasliktināt strādājošo darbaspējas, līdz ar ko samazinās darba ražīgums, palielinās veselības aprūpes un invaliditātes izmaksas un pieaug ekonomiskais slogs valstij kopumā.
    Pētījuma mērķis: Izpētīt saslimstību ar MSS arodslimībām Latvijā laika posmā no 1996. līdz 2012. gadam, lai apzinātu profilakses nepieciešamību.
    Metodes
    Analizēti Latvijas Valsts arodslimnieku reģistra dati par saslimstības dinamiku ar MSS arodslimībām no 1996. līdz 2012. gadam.
    Rezultāti
    1996. gadā bija reģistrēti 25 pirmreizējie arodslimnieki ar vismaz vienu MSS arodslimību, t.i. 2,6 cilvēki uz 100 000 nodarbinātajiem, t.i. 16,5% no visām gadā reģistrētajām arodslimībām; vienam pacientam bija atklātas vidēji 1,28 MSS. Sākot ar 1998. gadu, saslimstība ar MSS arodslimībām stabili palielinājās, sasniedzot maksimumu 2009. gadā (n=941) - 95,4 cilvēki uz 100 000, 45,4% no visām gadā atklātajām arodslimībām; vienam pacientam vidēji bija atklātas 1,46 MSS. Pēc 2009. gada saslimstība ar MSS arodslimībām sāka nedaudz samazināties (n=550), sasniedzot 2012. gadā līmeni 62,1 saslimušie uz 100 000 nodarbinātajiem, jau 54,6% no visām gadā reģistrētajām arodslimībām, taču pieauga slimību skaits vienam cilvēkam - vidēji 2,04 MSS.
    Secinājumi
    Latvijā pēdējo 16 gadu laikā saslimstība ar MSS arodslimībām pieaugusi vairāk nekā 24 reizēs. Lielākā daļa MSS arodslimību bija fiziskās pārslodzes un neatbilstoša darbavietu iekārtojuma izraisītas. Atšķirībā no iekaisīgajām autoimūnajām MSS, kuru izcelsmē galveno lomu spēlē nenovēršamie faktori (ģenētiska predispozīcija un autoimūnie procesi), MSS arodslimību attīstībā ir daudz koriģējamo ar darbu saistīto faktoru (smags fizisks darbs, piespiedu darba poza, slikta darbavietas ergonomika u.c.), kurus var efektīvi novērst vai modificēt tā, lai slimība neattīstītos vispār vai būtiski aizkavēt tās rašanos, kas dod iespēju saglabāt nodarbināto veselību.
    Atslēgas vārdi
    mioskeletālā slimība, arodslimība, saslimstība, fiziska pārslodze, profilakse
    Autori
    VeidsZin. grādsVārdsUzvārdsDarbavieta(s)
    Iesn.MDJeļenaRestePaula Stradiņa KUS
    Prez.MDJeļenaResteRīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
    Pirm.MDJeļenaResteRīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
    Citsdr.med., prof.MaijaEglīteRīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
    Citsdr.med.TijaZvaguleRīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
    Citsdr.med.NataļjaKurjāneRīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts
    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs
    Citsdr.med.IvarsVanadziņšRīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts

    Zelta sponsori
     
    MŪS ATBALSTA
     
    Copyright © 2013; Created by GlobalPRO  »