Par kongresu Organizatori Kongresa fotogalerija Tēzes Stenda referāti
Sākums
Programma
Atklāšana
Par kongresu
Organizatori
Reģistrācija
Tālākizglītības punkti
Kultūras programma
Preses akreditācija

 

 FILMAS

 


Rīgas Stradiņu universitāte aicina


Arhīvs:
  • 2009. gada kongress
  • 2005. gada kongress
  • PSIHOEMOCIONĀLIE ŠĶĒRŠĻI PACIENŠU SEKSUĀLĀS VESELĪBAS NOVĒRTĒŠANĀ GINEKOLOĢIJAS KLĪNIKĀ

    Pamatinformācija
    Pētījumi liecina, ka seksuālās disfunkcijas sastopamība ir 19% līdz 50% (Zakhari, 2009), tomēr tā netiek pietiekami izvērtēta medicīniskās aprūpes procesā (Feldhaus – Dahir, 2009). Tā rezultātā pacientes nesaņem savlaicīgu palīdzību, kas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Pētījuma mērķis bija noskaidrot seksuālās disfunkcijas sastopamību ginekoloģijas klīnikā, uzzināt pacienšu pieredzi ar ginekologu šādu sūdzību gadījumā un apzināt galvenos šķēršļus, kas kavē pacientes aktīvi uzsākt sarunu ar savu ginekologu par seksuāla rakstura sūdzībām.
    Metodes
    Pētījumā tika iekļautas 300 (18-50 gadi) RAKUS Gaiļezers Ginekoloģijas klīnikas pacientes. Anketā tika ietverti 8 jautājumi par pacienšu pieredzi seksuāla rakstura sūdzību gadījumos un 28 jautājumi, kas ļauj izvērtēt šī brīža seksuālo funkciju, analizējot galvenās seksuālās funkcijas sfēras: iekāre, uzbudinājuma sajūtas, lubrikācija, kognitīvais uzbudinājums, orgasms, baudījums, sāpes, partneris (Female Sexual Function Questionnaire 28). Seksuālā funkcija tika novērtēta tikai tām sievietēm, kam pēdējo 4 nedēļu laikā bija bijušas seksuālas attiecības.
    Rezultāti
    Pētījumā iekļauto sieviešu vidējais vecums bija 32,37 gadi. 36,00% sieviešu ginekologs vismaz reizi bija jautājis par seksuālo dzīvi, 80,33% norāda, ka vēlētos, lai ginekologs jautā aktīvi. 54,00% atzīst, ka dzīves laikā saskārušās ar seksuāla rakstura problēmām, bet tikai 37,65% no viņām meklējušas palīdzību pie ārsta, norādot, ka kautrējās jautāt (49,50%), gaidīja, ka ārsts jautās pirmais (28,71%), domāja, ka ārsts nevarēs palīdzēt (20,79%). Biežāk minētie informācijas avoti par seksuāla rakstura jautājumiem bija internets (56,00%), prese un grāmatas (51,67%), ginekologs (33,67%), draugi (29,33%). 69,67% bija seksuālas attiecības pēdējo 4 nedēļu laikā. Balstoties uz FSFQ28 aprēķiniem, seksuālā disfunkcija tika konstatēta: iekāre 26,79%, uzbudinājums 46,41%, lubrikācija 40,67%, kognitīvais faktors 38,76%, orgasms 29,67%, baudījums 15,31%, sāpes 6,22%.
    Secinājumi
    1. Liela daļa sieviešu, kam ir seksuāla rakstura sūdzības, paliek bez palīdzības, jo pacientes pašas izvairās runāt ar savu ginekologu, kā arī ginekologi ne vienmēr aktīvi jautā par šādām sūdzībām. Galvenie šīs nepietiekamās komunikācijas avoti ir kauna un baiļu afekti.
    2. Dominējošie informācijas avoti par seksualitāti un tās iespējamām problēmām (internets un prese) nav saistīti ar tiešu kontaktu ar ārstu.
    Atslēgas vārdi
    seksualitāte, seksuālā disfunkcija, psihoemocionālie šķēršļi
    Autori
    VeidsZin. grādsVārdsUzvārdsDarbavieta(s)
    Iesn.Dr.IevaBriedīteRīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte
    Prez.Dr.IevaBriedīteRīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte
    Pirm.Dr.IevaBriedīteRīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte
    CitsAsoc. prof. dr.GuntaAncāneRīgas Stradiņa universitāte, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra, Psihosomatikas klīnika

    Zelta sponsori
     
    MŪS ATBALSTA
     
    Copyright © 2013; Created by GlobalPRO  »