Ētikas jautājumi vienmēr aktualizē esošās problēmas, tiešas atbildes nedodot. Šobrīd pasaules medicīnas ētikas problēmu priekšplānā izvirzās trīs, pie kurām strādā dažādas pasaules ārstu organizācijas: 1) ārstu pienesums ētiskas medicīnas aprūpes sistēmas veidošanā ; 2) uzbrukumu ārsta profesijas autonomijai un ārstu prestižam neitralizēšana; 3)jautājumu aktualizēšana par eitanāziju un asistēto pašnāvību.
Ētiska medicīnas aprūpes sistēma. Daudzi neatbildēti jautājumi. Piemēram: cik lielā mērā atbildība par sabiedrības veselības līmeni deleģējama citām sabiedrības jomām – ekonomikai, finansēm, iekšlietām, izglītībai, u.c., cik pašiem esošiem un topošiem pacientiem un cik ārstniecības personām. Kā izpaužas atbildība? Kā to izvērtēt? Piemēram: vai izglītības sistēma nes kādu atbildību, ja atsakās mācīt veselības mācību skolā? Vai cilvēkiem, kurus raksturo pašdestruktīva uzvedība, piemēram, kuri smēķē, būtu pašiem jāapmaksā ārstēšanas izdevumi ?
Uzbrukumu ārsta profesijas autonomijai un ārstu prestižam neitralizēšana. Visstingrākie ārstu darba kontrolētāji ir paši ārsti, to profesionālās asociācijas. Tikai ārsts var izvērtēt otra ārsta darbu maksimāli objektīvi.
Eitanāzijas un asistētās pašnāvības jautājumu aktualizēšana. Varbūt ir pienācis laiks – atklāti sākt runāt par šiem smagajiem un aktuālajiem jautājumiem, kas var skart jebkuru. Varbūt pārprasta humanitāte vairs nav cilvēcīga, pārprasta humanitāte, kā viss, kas zaudē mēra izjūtu, var kļūt par nežēlību un cietsirdību?
Visi šie jautājumi ir aktuāli arī Latvijā, Tomēr mums ir vēl viena ļoti nopietna aktualitāte – tā ir ārstu devalvācijas sistēma, kura apzināti vai neapzināti nu jau hroniski sabiedrībā pazemina ārsta prestižu. Valsts iestāžu apmaksātās ārstu devalvācijas kampaņas, medicīnas absurdi zemais finansējums kopumā, ārstu un māsu zemās algas, ārstu izdegšanas rezultātā radušamies komunikācijas problēmas , pastāvīgās bailes no kontrolēm, sūdzībām u.tml. kritiski mazina ārstu pašcieņu un pašvērtības izjūtu, kuras esamība ir viens no psihiskās veselības stūrakmeņiem un kritisks priekšnosacījums ārsta spējai veidot terapeitiskas ārsta-pacienta attiecības.
