PIRMREIZĒJĀ INVALIDITĀTE BĒRNIEM LATVIJĀ

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) no 2004.gada tika uzdots veikt invaliditātes ekspertīzi bērniem, kam pamatā bija sekojoši apsvērumi:
- invaliditātes noteikšanas kritēriju atšķirības bērniem un pieaugušajiem (bērniem invaliditāti ārstējošie ārsti noteica pēc diagnožu saraksta, bet pieaugušajiem ārsti eksperti izvērtēja funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi);
- 16 gadu vecumu sasniegušos bērnus invalīdus nosūtot ekspertīzei, ~15%-20% invaliditātes grupas noteikšanai netika konstatēti kritēriji;
- strauji pieaugošais bērnu invalīdu skaits (6,4 tūkst.→12 tūkst.) no 1995.-2002.gadam, pie pretējas pieaugušo invalīdu skaita dinamikas.
No 2004.gada visa vecuma personām invaliditāti valstī nosaka pēc vienotas sistēmas, izvērtējot funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi. Bērniem invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās (līdz 2011.gadam- līdz 16 gadu vecumam, no 2011.gada - līdz 18 gadu vecumam).
No 2004.-2010.gadam pirmreizēji invaliditāte noteikta pārsvarā zēniem (~54%-60%), līdz 2007.gadam- 7-15 gadu vecumā -vairāk kā 50% bērnu, bet no 2008.gada vairāk kā 50% bērnu 0-6 gadu vecumā. Visvairāk bērnus invalidizēja psihiski un uzvedības traucējumi-19%-28%, iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas-18%-25%, nervu sistēmas slimības- 11%-16%.
No 2004.-2010.gadam pirmreizējo bērnu invalīdu skaits valstī samazinājās 6 reizes (4107→ 684), invaliditātes intensitātes rādītājs uz 10000 bērniem līdz 16 gadu vecumam atbilstoši no 104,4 līdz 20,6.
Pirmreizējās invaliditātes samazināšanās iemesli:
- profesionāli, pēc vienotas sistēmas veikta invaliditātes ekspertīze;
- ārstu ekspertu sadarbība un veiktais darbs kritēriju izskaidrošanā ārstējošiem ārstiem un speciālistiem, kā rezultātā minimizēts ekspertīzei nepamatoti nosūtīto bērnu skaits (15%→4%), ievērojami uzlabojusies Nosūtījumu kvalitāte;
- īstenoti preventīvi pasākumi invaliditātes mazināšanai, atrisinot sociālas problēmas: piemēram, 2004.gadā celiakijas dēļ pirmreizēji invaliditāte noteikta 355 bērniem, bet no 2005.gada, ģimenei saņemot valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte (līdz 2008.gadam Ls 50,- mēnesī, no 2009.gada Ls 75,- mēnesī), to skaits strauji mazinājās un no 2007.gada nevienam bērnam invaliditāte nav noteikta.