AUDU REAKCIJAS AP DAŽĀDIEM BIOMATERIĀLIEM PĒC DAŽĀDA IMPLANTĀCIJAS LAIKA UN PĒC BIOMATERIĀLU/CILMES ŠŪNU IMPLANTĀCIJAS
Pamatinformācija
Klīniskajā implantoloģijā aktuāls ir hidroksilapatīts (Hap), bet būtiskas ir arī tā variācijas, rūpnieciskie materiāli un induktori, kas veicina biosaderību. Spēcīgi induktori ir cilmes šūnas un asins ingredienti. Mūsu mērķis bija eksperimenta dzīvnieku audu atbildes reakciju analīze dažādos laika posmos pēc dažādu biomateriālu implantācijas un pēc dažādu induktoru lietošanas.
Metodes
Audus ieguva no 18 trušiem, kam eksperimenta pusē implantēja Hap 6 un 8 mēn, neapdedzinātu Hap, dažādu pH Ca fosfāta, komerciālo un polimetilmetakrilāta (PMMA) cementu, kā arī Hap/trikalcijfosfātu (TCP) ar autologo kaula smadzeņu vai fibrīna emulsiju 3 un 5 mēn. Pēc dzīvnieku eitanāzijas mīkstie audi ar implantiem tika sagriezti imūnhistoķīmiskai krāsošanai ar interleikīniem (IL), antimikrobiem proteīniem, bet cietie audi - ar kaulu pamatvielas proteīniem, augšanas faktoriem, apoptozes marķieriem. Kontrole bija pretējās puses bezimplantāta audi vai tādi ar sham rētu, vai bezinduktora audi.
Rezultāti
. Trušiem 6 mēn pēc HAp implantācijas IL ekspresija abās pusēs nemainījās, bet bija individuālas variācijas IL8 un IL10 eksperimenta kaulaudos. 8 mēn pēc HAp implantācijas IL1 un IL8 kaulaudos samazinājās eksperimenta pusē, IL10 mazinājās abās pusēs, bet IL6 nemainījās. Žokļa kaulā nepārklātais HAp veicināja kaula morfoģenētiskā faktora (BMP2/4) un osteoprotegerīna izdali. Tibia dažādu pH Ca fosfāta cements un neapdedzināts HAp 3 mēn laikā neizraisīja BMP2/4 maiņas, bet osteoblastus aktivēja tikai pH6 Ca fosfāta cements. Komerciālais un PMMA cements 3 mēn laikā nemainīja kaulu osteopontīna un osteoklacīna ekspresiju. Autologo kaula smadzeņu emulsijas un/vai fibrīna pievienošana Hap/TCP samazināja apoptozi vēl 5 mēn pēc implantācijas. No visiem audiem (biomateriāls+ cilmes šūnas; tikai biomateriāls, biomateriāls+fibrīns) tikai pēdējais radīja iekaisumu, saistaudu kapsulas veidošanos ap materiālu un neoangioģenēzi.Induktori neietekmēja IL10 ekspresiju. Defensīna ekspresija visvariablākā bija biomateriālu plus pievienoto induktoru pusē.
Secinājumi
Kaula ar HAp neatkarīgi no implantācijas laika intensīvā IL8 un 1 izdale pamato antiresorbcijas, mazā IL10 un defensīna izdale – pretiekaisuma reakciju trūkumu. IL10 izdali ietekmē trauma. Vislabākā biosaderība kaulam ir ar nepārklāto HAp, bet vissliktākā – ar PMMA. Fibrīns inducē iekaisumu, bet cilmes šūnas - straujāku implantu biosaderību ar audiem.
Atslēgas vārdi
biomateriāli, audi, morfoloģija, eksperimenta dzīvnieki
