Biomarķieru nozīme gastroezofageāla atviļna slimības diagnostikā
Pamatinformācija
Vairākās valstīs arvien plašāk sekmīgi sāk pielietot biomarķieru (gastrīns-17 (G-17), pepsinogēns I un II (attiecīgi, PgI un PgII)) noteikšanu asinīs, lai izvērtētu kuņģa gļotādas stāvokli. Gastroezofageāla atviļņa slimība (GEAS), kuras diagnostikā pielieto dārgas invazīvas metodes, ieņem svarīgu vietu gremošanas orgānu sistēmas slimību vidu. Darba mērķis - izpētīt G-17, PgI un PgII līmeņa saistību ar kādu no GEAS formām (erozīva atvilņa slimība (EAS) vai ne-EAS (NEAS)).
Metodes
Prospektīvs pētījums tika veikts RAKUS, kurā tika iekļauti pacienti, kuriem tika veikta augšēja gremošanas trakta endoskopija ar standarta biopsijām (Sidnejas klasifikācija). Katra pacienta asins paraugā tika noteikts PgI, PgII un G-17 līmenis (EIA; BiohitPlc, Somija).
Pacienti ar barības vada gļotādas redzamiem bojājumiem (erozijas/čūlas) tika iekļauti EAS grupā, pacienti bez barības vada gļotādas redzamiem bojājumiem ar zināmas kvalitātes un ilguma simptomiem – NEAS grupā. Visi pārējie pacienti tika iekļauti kontroles grupā.
Kopā tika atlasīti 673 pacienti (vecuma mediāna – 48 gadi, izkliede 18-90, vīrieši 27,8%): 141 EAS pacienti, 122 – NEAS un 410 – kontroles. Savukārt, izslēdzot identificētus jaucējfaktorus (vārtnieka gļotādas Helicobacter pylori kolonizācija, kuņģa ķermenņa un/vai vārtnieka gļotādas atrofija), EAS grupā – 60 pacienti, NEAS – 37 un kontroles – 128.
PgI, PgII un G-17 līmeņi tika salīdzināti ar Mann-Vitneja testu (SPSS 20.0, ASV).
Pētījums finansēts no ERAF projekta Nr. 2010/0302/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/158 līdzekļiem.
Rezultāti
Vidējais G-17 un PgII līmenis EAS pacientiem bija statistiski ticami zemāks nekā kontroles grupas pacientiem (attiecīgi, 1,94 un 2,92 (p=0,036) EAS grupā; 6,7 un 7,79 (p=0,046) kontroles grupā. Vidējais G-17, PgI un PgII līmenis NEAS grupā būtiski neatšķīrās no kontroles grupas.
Savukārt, pēc jaucējfaktoru izslēgšanas, G-17 un PgII līmenis zaudēja statistiskā nozīmīguma spēku (attiecīgi, 0,81 un 0,74 (p=0,956) EAS grupā; 5,37 un 5,56 (p=0,895) kontroles grupā.
Secinājumi
Neviena no GEAS formām nav saistīta ar G-17, PgI un PgII izmaiņām, jo biomarķieru līmeni ietekmē vairāki citi faktori, kas noliedz metodes izmantošanu GEAS slimības diagnostikā vai izvērtēšanā dinamikā.
Atslēgas vārdi
Gastroezofageāla atviļņa slimība, biomarķieri
Autori
Veids
Zin. grāds
Vārds
Uzvārds
Darbavieta(s)
Iesn.
Ārsts
Georgijs
Moisejevs
RAKUS
Prez.
Ārsts
Georgijs
Moisejevs
Latvijas Universitāte;
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;
Rīgas Stradiņa universitāte
Pirm.
Ārsts
Georgijs
Moisejevs
Latvijas Universitāte;
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;
Rīgas Stradiņa universitāte
Cits
Doc.
Ilva
Daugule
Latvijas Universitāte
Cits
Ārste
Agnese
Ruskule
Latvijas Universitāte;
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Cits
Ārste
Dace
Rudzīte
Latvijas Universitāte;
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;
Rīgas Stradiņa universitāte
Cits
Ārsts
Dainius
Jančiauskas
Latvijas Universitāte;
Lietuvas Medicīnas zinātņu universitāte
Cits
Doc.
Sergejs
Isajevs
Latvijas Universitāte;
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Cits
Dr. med.
Inta
Liepniece-Karele
Latvijas Universitāte;
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;
Akadēmiskā histoloģijas laboratorija
Cits
Ārsts
Aigars
Vanags
Gremošanas slimību centrs "GASTRO"
Cits
Dr. med.
Ivars
Tolmanis
Gremošanas slimību centrs "GASTRO"
Cits
Asoc. prof.
Mārcis
Leja
Latvijas Universitāte;
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;
Gremošanas slimību centrs "GASTRO"