VĒŽA ŠŪNU ATJAUNOŠANĀS MORFOLOĢISKIE UN MOLEKULĀRIE ASPEKTI
Pamatinformācija
Neskatoties uz ievērojamām pūlēm, lai uzlabotu pretvēža terapijas efektivitāti, progress pretvēža terapijas līdzekļu un metožu izstrādāšanā joprojām ir neliels. Pašlaik jaunas cerības uzlabot terapijas efektivitāti saista ar vēža cilmes šūnām – to iznīcināšanu un rezistences pārvarēšanu.
Mūsu darba mērķis ir izpētīt vēža šūnu atjaunošanās morfoloģiskos un molekulāros aspektus.
Metodes
Mūsu pētījumi ar dažādiem dzīvnieku audzēju modeļiem (Gerēna karcinoma, Ērliha ascīta karcinoma, sarkoma 37) un šūnu līnijām (kāmja fibroblastoma 4/21, cilvēka sarkoma HT-1080 un A-549, cilvēka dzemdes kakliņa epitēlijveida karcinoma HeLa) parādīja, ka pretvēža terapijas ietekmē no letāli bojātām vēža šūnām atsevišķos gadījumos ir spējīgas atjaunoties šūnas un iegūt jaunas cilmes šūnām līdzīgas īpašības. Šo procesu mēs esam nosaukuši par sporozi.
Rezultāti
Piemēram, īsākā laika periodā pēc apstarošanas ar UV gaismu jaunās šūnas ekspresē embrionālos SSEA-1, SSEA-4, un Oct4 antigēnus un mezenhimālos antigēnus CD29 un CD54 nedaudz vēlāk. Cilvēka krūts vēža histoloģiskā materiāla pētījumos Oct3/4 antigēna ekspresiju novēroja mazās vēža šūnās. Lietojot dažādas supravitālās krāsošanas metodes, tika novērots, ka pēc pretvēža terapijas jaunām šūnām piemīt izteikta endocitozes spēja. Jaunās tikko izveidojušās maza izmēra vēža šūnas intensīvi uzņem litija karmīnu, Ķīnas tušu vai, piemēram, tādu fluorescējošu krāsvielu, kā akridīna oranžu. Eksperimentos ar plazmīdas (pGFP2-N3), kurās ieklonēts GFP gēns, un TurboFectTM kompleksām daļiņām zaļi fluorescējošā proteīna ekspresija tika novērota jaunajās vēža šūnās 72st pēc HeLa šūnu apstarošanas ar UV gaismu. Vēža šūnu rezistenci raksturojošs aldehīda dehidrogenāzes ferments ekspresējās cilvēka trīskārtnegatīvā krūts vēža gadījumos vēža mazo šūnu populācijā.
Secinājumi
Minētie eksperimenti norāda, ka jaunās vēža šūnas ir dzīvotspējīgas un metaboliski aktīvas un spējīgas veidot jaunu rezistentu vēža šūnu klonu.
Jaunu līdzekļu pielietošana, kas apturētu sporozes mehānismu, dotu ievērojamu pretvēža terapijas efektivitātes uzlabošanu.
Atslēgas vārdi
Vēža cilmes šūnas, rezistence, sporoze
Autori
Veids
Zin. grāds
Vārds
Uzvārds
Darbavieta(s)
Iesn.
Dr. biol
Tālivaldis
Freivalds
LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts
Prez.
Dr. biol.
Tālivaldis
Freivalds
LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts
Cits
M. biol.
Zane
Simsone
LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts
Cits
M. biol.
Dina
Bēma
LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts
Cits
B. biol.
Dita
Gudrā
LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts
Cits
Dr. biol
Indulis
Buikis
LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts
Cits
M. biol.
Līga
Harju
LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts
Cits
Dr. med.
Inta
Liepniece-Karele
Latvijas Universitāte
Cits
Dr. med.
Ivete
Kudaba
Latvijas Onkoloģijas centrs
Cits
Dr. habil. med.
Juris
Bērziņš
LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts
Pirm.
Dr. biol.
Tālivaldis
Freivalds
LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts