ERGONOMISKĀS DARBA SLODZES IETEKME UZ NODARBINĀTIEM SOCIĀLAJĀ APRŪPĒ UN SOCIĀLAJIEM DARBINIEKIEM
Pamatinformācija
Ievads. Latvijā saskaņā ar statistikas datiem ergonomisko risku izraisītās slimības (muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas, perifēriskās nervu sistēmas) veido vairāk nekā pusi no visiem arodslimību gadījumiem valstī. Sociālajā aprūpē nodarbināto un sociālo darbinieku ikdienas darbs ir ne tikai fiziski nogurdinošs, bet arī saistīts ar psihoemocionāliem riskiem.
Darba mērķis. Pētīt fiziskās un garīgās darba slodzes ietekmi uz nodarbinātiem sociālajā aprūpē un sociālajiem darbiniekiem.
Metodes
Materiāli un metodes. Pētījumā piedalījās 30 sociālie darbinieki un 54 sociālajā aprūpē nodarbinātie. Veikta darbinieku aptauja, kas ietvēra ergonomiskos riskus darbā, t.sk. fizisko un psihoemocionālo slodzi. Respondenti bija vecumā no 20 līdz 67 gadiem. Fiziskās un psihoemocionālās slodzes mijiedarbības novērtēšanai lietota uzdevumu slodzes (NASA-TLX) metode (Hart,S.G., Staveland, L.E., 1988). Metode ir multidimensionāla reitinga sistēma vispārējās ergonomiskās slodzes novērtēšanai, pamatojoties uz apakšskalu rezultātiem (garīgās, fiziskās, pagaidu prasības, izpildījums, piepūle, frustrācija).
Rezultāti
Rezultāti. Aptaujas rezultāti uzrādīja, ka aprūpētāji biežāk sūdzas par fizisku pārslodzi. 65% šo respondentu izjutuši zemu pašnovērtējumu un vainas apziņu. Toties sociālie darbinieki uzskata, ka vairāk pakļauti statiskai slodzei un psihoemocionālajiem riskiem. 70% šo darbinieku apgalvo, ka spēj būt pastāvīgi savā darbā un ietekmēt tā izpildi.
Fiziskās slodzes vērtība aprūpētājiem veido 97 punktus pēc uzdevumu slodzes skalas, bet svarīgums 70,2%, bet garīgās slodzes ietekmes punktu skaits ir 23, svarīgums tikai 4,2%. Toties sociālajiem darbiniekiem šie skaitļi ir: garīgai slodzei 99 punkti, bet fiziskai 18 punkti ar 0% svarīgumu. Kopējā slodze, ņemot vērā visu faktoru mijiedarbību, izpētītām profesijām attiecīgi veido 81 un 73 punktus.
Secinājumi
Secinājumi. Pētītie darbinieki ikdienas darbā pakļauti fiziskās un garīgās slodzes mijiedarbībai, turklāt garīgā slodze sociālajiem darbiniekiem (laika ierobežojums, lēmuma pieņemšana) ietekmē fizisko slodzi (piespiedu poza), bet fiziskā slodze aprūpētājiem (klientu celšana un pārvietošana, piespiedu darba pozas, izpildījums un piepūle u.c.) daļēji - garīgo slodzi.
