FENOLA NOTEIKŠANAS IESPĒJAS DARBA VIDES GAISĀ AR GĀZU HROMATOGRĀFIJAS METODI
Pamatinformācija
Fenolu pielieto dažādu gumiju, plastmasu, virsmaktīvo vielu, furnitūru izjmateriālu un citu sadzīves priekšmetu ražošanā. Tas viegli absorbējas caur ādu un tā tvaiki viegli uzsūcas caur plaušām asinsritē. Pēc uzsūkšanās lielākā daļa fenola tiek oksidēta ar glikuronskābes palīdzību, kuras rezultātā fenols tiek izvadīts caur urīnu jonu veidā. Cilvēkam akūta fenola saindēšanās var izraisīt vazodilāciju (asinsvadu paplašināšanos), sirds mazspēju, hipotermiju (ķermeņa temperatūras pazemināšanos zem 35 °C), ļaunākajā gadījumā komas iestāšanos vai elpošanas apstāšanos. Tāpēc ir ļoti būtiski novērtēt iespējamās koncentrācijas darba vides gaisā, izmantojot jutīgas analītiskās metodes ar atbilstošajiem sorbentiem, lai spētu uzlabots darba apstākļus un savlaicīgi novērstu iespējamās iedarbības sekas.
Darba mērķis. Izvērtēt fenola noteikšanas iespējas gaisā, izmantojot dažādus sorbējošos materiālus.
Metodes
Viena no plašāk izmantotajām metodēm kā noteikt fenolu šķīdumos un gaisā ir gāzu hromatogrāfija un masspektrometrija. Gaisa paraugu savākšanai pasaulē laboratoriju vajadzībām ir pieejami daudzu ražotāju gaisa sūknīši (aspiratori), tomēr nav viennozīmīgas metodes, kura atklātu labāko sorbējošo materiālu fenola gaisa paraugu savākšanai. Lai nodrošinātu pareizu gaisa paraugu savākšanu strādājošo elpošnas zonā, ir būtiski izvēlēties pareizo sorbentu. Pētījuma gaitā tika veikta dažādu sorbējošo materiālu (aktivētā ogle, Amberlite XAD-2, silikagels) salīdzināšana, izmantojot dažādus eluentus (metanols, sērogleklis), lai atrastu piemērotākos metodes nosacījumus, kurus ievērojot, būtu iespējams noteikt fenola koncentrācijas darba vides gaisā.
Rezultāti
Salīdzinot fenola atgūstamības rezultātus kā eluentu izmantojot metanolu, starp trīs sorbentiem (aktīvo ogli, silikagelu, XAD-2), augstākā fenola atgūstamība iegūta ar XAD-2, proti, 90 %. Salīdzinot fenola atgūstamības rezultātus kā eluentu izmantojot sēroglekli, starp trīs sorbentiem (aktīvo ogli, silikagelu, XAD-2), augstākā fenola atgūstamība iegūta ar XAD-2, proti, 81 %.
Secinājumi
Fenola noteikšanai darba vides gaisā ar gāzu hromatogrāfisko metodi rekomandējams kā eluentu izmantot metanolu un gaisa paraugu adsorbēt uz XAD-2.
Atslēgas vārdi
Darba vides gaiss, fenols, gāzu hromatogrāfija
Autori
Veids
Zin. grāds
Vārds
Uzvārds
Darbavieta(s)
Iesn.
Dr. med.
Inese
Mārtiņsone
RSU Darba drošības un vides veselības institūts
Pirm.
Bak.Chem.
Agnese
Cercina
RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija
Prez.
Bak. Chem.
Agnese
Cercina
RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija