Par kongresu Organizatori Kongresa fotogalerija Tēzes Stenda referāti
Sākums
Programma
Atklāšana
Par kongresu
Organizatori
Reģistrācija
Tālākizglītības punkti
Kultūras programma
Preses akreditācija

 

 FILMAS

 


Rīgas Stradiņu universitāte aicina


Arhīvs:
  • 2009. gada kongress
  • 2005. gada kongress
  • FENOLA NOTEIKŠANAS IESPĒJAS DARBA VIDES GAISĀ AR GĀZU HROMATOGRĀFIJAS METODI

    Pamatinformācija
    Fenolu pielieto dažādu gumiju, plastmasu, virsmaktīvo vielu, furnitūru izjmateriālu un citu sadzīves priekšmetu ražošanā. Tas viegli absorbējas caur ādu un tā tvaiki viegli uzsūcas caur plaušām asinsritē. Pēc uzsūkšanās lielākā daļa fenola tiek oksidēta ar glikuronskābes palīdzību, kuras rezultātā fenols tiek izvadīts caur urīnu jonu veidā. Cilvēkam akūta fenola saindēšanās var izraisīt vazodilāciju (asinsvadu paplašināšanos), sirds mazspēju, hipotermiju (ķermeņa temperatūras pazemināšanos zem 35 °C), ļaunākajā gadījumā komas iestāšanos vai elpošanas apstāšanos. Tāpēc ir ļoti būtiski novērtēt iespējamās koncentrācijas darba vides gaisā, izmantojot jutīgas analītiskās metodes ar atbilstošajiem sorbentiem, lai spētu uzlabots darba apstākļus un savlaicīgi novērstu iespējamās iedarbības sekas.
    Darba mērķis. Izvērtēt fenola noteikšanas iespējas gaisā, izmantojot dažādus sorbējošos materiālus.
    Metodes
    Viena no plašāk izmantotajām metodēm kā noteikt fenolu šķīdumos un gaisā ir gāzu hromatogrāfija un masspektrometrija. Gaisa paraugu savākšanai pasaulē laboratoriju vajadzībām ir pieejami daudzu ražotāju gaisa sūknīši (aspiratori), tomēr nav viennozīmīgas metodes, kura atklātu labāko sorbējošo materiālu fenola gaisa paraugu savākšanai. Lai nodrošinātu pareizu gaisa paraugu savākšanu strādājošo elpošnas zonā, ir būtiski izvēlēties pareizo sorbentu. Pētījuma gaitā tika veikta dažādu sorbējošo materiālu (aktivētā ogle, Amberlite XAD-2, silikagels) salīdzināšana, izmantojot dažādus eluentus (metanols, sērogleklis), lai atrastu piemērotākos metodes nosacījumus, kurus ievērojot, būtu iespējams noteikt fenola koncentrācijas darba vides gaisā.
    Rezultāti
    Salīdzinot fenola atgūstamības rezultātus kā eluentu izmantojot metanolu, starp trīs sorbentiem (aktīvo ogli, silikagelu, XAD-2), augstākā fenola atgūstamība iegūta ar XAD-2, proti, 90 %. Salīdzinot fenola atgūstamības rezultātus kā eluentu izmantojot sēroglekli, starp trīs sorbentiem (aktīvo ogli, silikagelu, XAD-2), augstākā fenola atgūstamība iegūta ar XAD-2, proti, 81 %.
    Secinājumi
    Fenola noteikšanai darba vides gaisā ar gāzu hromatogrāfisko metodi rekomandējams kā eluentu izmantot metanolu un gaisa paraugu adsorbēt uz XAD-2.
    Atslēgas vārdi
    Darba vides gaiss, fenols, gāzu hromatogrāfija
    Autori
    VeidsZin. grādsVārdsUzvārdsDarbavieta(s)
    Iesn.Dr. med.IneseMārtiņsoneRSU Darba drošības un vides veselības institūts
    Pirm.Bak.Chem.AgneseCercinaRSU Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija
    Prez.Bak. Chem.AgneseCercinaRSU Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija

    Zelta sponsori
     
    MŪS ATBALSTA
     
    Copyright © 2013; Created by GlobalPRO  »