Gremošanas trakta attīstības pamatā ir primārās zarnas dažādu posmu nevienmērīga augšana, rotācija, īslaicīga lūmena slēgšanās un tai sekojoša rekanalizācija. Traucējumi minētajos procesos izraisa dažādas attīstības anomālijas, un kombinācijā ar tām attīstās saaugumi starp zarnu cilpām. Jāmin arī, ka peritoneālas adhēzijas ir viena no biežāk sastopamākajām komplikācijām pēc vēdera dobuma orgānu operācijām, to patoģenēze joprojām ir neskaidra. Lai arī zināma noteiktu interleikīnu un neiropeptīdu nozīme pēcoperācijas saaugumu attīstībā, datu par minēto vielu atradni iedzimtu saaugumu audos iztrūkst.
Darba mērķis. Interleikīnu, defensīnu un inervācijas relatīvā sadalījuma un novietojuma imūnhistoķīmiskā izpēte bērniem iedzimtu gremošanas trakta saaugumu skartajos audos.
Metodes
Materiāls tika iegūts no 22 bērniem ķirurģisku operāciju laikā. Vispārēja pārskata iegūšanai audi tika krāsoti ar hematoksilīnu un eozīnu. Audu griezumos ar imūnhistoķīmijas metodi tika noteikti IL-1α, IL-6, IL-10, β-defensīns 2, β-defensīns 4 un PGP 9.5. Pozitīvo struktūru kvantifikācijai tika lietota puskvantitatīvā skaitīšanas metode.
Rezultāti
Ar hematoksilīnu un eozīnu krāsotajos audu paraugos novērojām ar šūnām bagātus, ļoti labi apasiņotus un vietumis blīvus saistaudus. Atsevišķos gadījumos redzējām netipiskus fibroblastus un perēkļveidīgu makrofāgu infiltrāciju. IL-1α saturošas struktūras, biežāk –makrofāgus un fibroblastus, atradām 20 pacientu audu materiālā. To relatīvais daudzums galvenokārt variēja no retām līdz vidēji daudz. IL-6 konstatējām 19 gadījumos galvenokārt retās un maz iekaisuma šūnās. IL-10 ekspresiju novērojām 21 bērna operāciju materiālā un galvenokārt redzējām vidēji daudz pozitīvas saistaudu šūnas. Βeta defensīns 2 iekrāsoja ļoti daudz saistaudu šūnas 11 pacientu audos, pārējos gadījumos galvenokārt novērojām vidēji daudz imūnreaktīvus makrofāgus, leikocītus un arī fibroblastus. Beta defensīnu 4 redzējām tikai viena pacienta audos ar serozu iekaisumu. PGP 9.5 iezīmēja variablu nervu šķiedru daudzumu, kas vairumā gadījumu bija novietotas asinsvadu sieniņā vai ap tiem.
Secinājumi
Iedzimtu gremošanas trakta saaugumu skartie audi kopumā ir labi inervēti, bagātīgi apasiņoti un šūnām, tostarp morfoloģiski izmainītiem fibroblastiem bagāti. Izteikta β-defensīna 2 atradne saistaudu šūnās norāda uz patoloģijas skarto audu pretmikrobu aktivitāti, ko pastiprina viegla un neizteikta IL-1α un IL-6 ekspresija, bet vidēji izteikta IL-10 atradne.
