ALERĢISKU SLIMĪBU BIEŽUMS UN RISKA FAKTORI BĒRNIEM LATVIJĀ
Pamatinformācija
Industriāli attīstītās valstīs alerģisku slimību biežums pieaug gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Pētījuma mērķis bija iegūt datus par alerģisku slimību prevalenci bērniem Latvijā, kā arī pētīt alerģisku slimību riska faktorus.
Metodes
Pētījums tika veikts BKUS "Gaiļezers" poliklīnikā alergologa konsultācijā, bērnudārzos un primārās aprūpes centros. Pētījumā piedalījās 199 bērni (111 zēni, vidējais vecums 5,24; SD +/- 2,34). Pacientu grupā tika iekļauti 87 bērni ar alerģiskas slimības klīnisku manifestāciju, kuri apmeklēja alergologa konsultāciju, kā arī 25 bērni ar iepriekš diagnosticētu alerģisku slimību (vecāki uzrādīja diagnozi anketā). Kontroles grupā bija 87 veseli bērni vai bērni ar nelielām veselības problēmām. Bērnu vecāki aizpildīja anketu par sociāliekonomiskiem faktoriem ģimenā, bērna dzimšanu, krūts barošanu, bērna uzturu, vecāku izglītību, u.c. faktoriem. Statistiskajā analīzē tika lietots: χ2 tests, daudzpakāpju regresijas tests.
Rezultāti
Alerģisku slimību (pārtikas alerģija, atopisks dermatīts,alerģisks rinīts, astma) prevalence pētītajā populācijas grupā bija 22%(25/112). Vienpakāpju analīzē alerģiskas slimības esamība bija statistiski ticami saistīta ar alerģiju ģimenes anamnēzē, ķeizargrieziena dzemdībām, antibiotiku terapiju dzīves pirmajā gadā un iepriekšējā gada laikā, ekskluzīvu krūts barošanu līdz pieciem mēnešiem, augstāku mātes izglītību (> 11 gadi). Daudzpakāpju analīzē alerģiska slimība bija statistiski ticami saistīta ar alerģiju ģimenes anamnēzē (OR=9,3; TI: 3,7-22,8; p<0,001), ķeizargrieziena dzemdībām (OR= 0,53; TI: 0,28-1,00; p= 0,049), bet pārējie riska faktori bija zaudējuši statistisko ticamību.
Secinājumi
Alerģisku slimību prevalence bērniem Latvijā ir salīdzināma ar Rietumeiropas datiem. Mūsu dati apstiprina ģenētisko faktoru lomu alerģijas attīstībā, bet augstāks alerģisku slimību biežums bērniem, kuri dzimuši ķeizargrieziena dzemdībās, norāda uz iespējamu zarnu mikrofloras lomu alerģijas patoģenēzē. Citi faktori (mātes izglītība, antibiotiku terapija, u.c.), iespējams, ietekmē alerģisku slimību attīstību indivīdiem ar ģenētisku predispozīciju.
