MEDICĪNAS EKSPERTA IESAISTĪŠANA UN NORAIDĪJUMS TIESAS PROCESĀ
Veidojot komisiju ārstu kļūdu izvērtēšanai aktuāla ir jautājuma tiesiskā un ētiskā puse. Kriminālprocesa likums (KPL) nosaka tiesu medicīnas un psihiatrijas speciālistus iesaistīt procesā kā valsts ekspertīžu iestādes ekspertus. Pieaicināto ekspertu, kurš nestrādā ekspertīžu iestādē, izvēlas procesa virzītājs. Ekspertīžu iestādes ekspertu kompetenci apliecina LĀB un Tiesu ekspertu padomes (TEP) sertifikāts. Pēdējais iztrūkst pieaicinātajam ekspertam, kas var būt iemesls viņa kompetences apšaubīšanai. Pieaicinātajiem ekspertiem nereti procesā izvirza pretenzijas, jo tie ārstu lietās pārstāv LĀB un tās pašas specialitātes asociāciju. Tāpēc aktuāla ideja, pieaicināt ārvalstu speciālistus, kuru kompetence, kaut to apstiprina ārvalstu diploms, tomēr nav apstiprināta LĀB un TEP. Pieaicinātajam ekspertam problemātiski arī risināt jautājumus, kas tieslietās atšķiras no ikdienas medicīniskās prakses. Neatkarīgās Latvijas laikā KPL ieviesti panti par eksperta sevis noraidīšanu un neapstrīdamiem interešu konflikta apstākļiem. Domstarpības izraisa sertifikāta darbības apturēšana, ja eksperts ir aizdomās turamais krimināllietā (vēlāk var tikt attaisnots). Privātam tiesu ekspertam likums bez īpašas argumentācijas nedod tiesības veikt vairumu medicīniskās ekspertīzes veidus. Noraidījums kompetences trūkuma dēļ prasa objektīvu novērtējumu un visbiežāk atklājas atkārtotas ekspertīzes laikā. Lielāku atbildību un zināmu drošību garantē ekspertam iespējamās soda sankcijas, kuras gan pieaicinātajam ekspertam grūti piemērot. Problēma, izraudzīties kompetentāko medicīnas speciālistu, procesa virzītājam un tiesai vienmēr ir aktuāla.
