Mērķis ir iepazīstināt Latvijas ārstus ar homeopātijas situāciju Latvijā un patreizējo vietu medicīnas aprūpes sistēmā mūsu valstī .
Homeopātijai Latvijā ir senas tradīcijas . Rīgā ārsti homeopāti sāka darboties jau 19. gs. sākumā, tikai dažus gadus pēc novatoriskās S.Hānemaņa esejas – par zāļu vielas ārstniecisko īpašību jauno izziņas principu- publicēšanas, ko var uzskatīt par homeopātijas kā zinātniski farmakopeiskas ārstniecības metodes sākumu.
Tā kā ārsti bija uzsāķuši darbu, radās nepieciešamība pēc medikamentiem un 1833. gadā tika dibināta pirmā homeopātiskā aptieka tā laika cariskajā Krievijā, kura Rīgā bez pārtraukuma strādā joprojām nu jau 180 gadus! Homeopāti Latvijā ir strādājuši vienmēr, bet šobrīd mēs ar savu dardu un rezultātiem esam sasnieguši tādu kritisko masu, kuru nevar nepamanīt .
Atbilstoši ārstniecības likumam un MK noteikumiem ir apstiprināta homeopātijas medicīniskā tehnoloģija un profesiju reģistrā ir profesija- homeopāts.
Šobrīd Latvijā ir 78 ārsti ar sertifikātu homeopātijā, kas ir derīgs darbībai visā Latvijas teritorijā. Sertifikātu var iegūt tikai ārsts ar augstāko medicīnisko izglītību un rezidenta izglītību pamata specialitātē.
Ir vairāki homeopātijas attīstības virzieni. Bet 2 galvenie- klasiskie homeopāti vai mono terapijas piekritēji un pluralisti vai homotoksikologi.
Kopš 1989.gada Latvijas Homeopātu asociācija veic profesionālo apmācību klasiskajā homeopātijā un no 2013.gada tās būs studijas Latvijas Universitātes rezidentūras attīstības programmā.
Domāju, ka tā ir unikāla situācija , jo nekur pasaulē nezinu tik nopietnas un stipras ārstu homeopātu attiecības ar valsti.
Latvijā homeopāti pārstāv privāto sektoru. Tā tas bija arī līdz 1958.gadam, kad padomju vara ārstu homeopātu privātprakses aizliedza .
Šobrīd ārsti homeopāti praktizē privāti. Klasiskās homeopātijas vai monoterapijas piekritēju ir maz- nepilni 20. Pārējie strādā darba apvienošanas kārtībā, izmantojot homeopātiju kā papildus metodi savā ārstnieciskajā darbībā.
Nākotnes mērķi- izveidot sākotnējās studentu apmācības programmu augstskolās, panākt vismaz daļēji apmaksātus homeopāta pakalpojumus un medikamentus no valsts pacientiem Latvijā, izveidot farmācijas likumā atsevišķu sadaļu par homeopātisko aptieku, veidot izpratnes pilnas attiecības ar kolēģiem allopātiem.
Secinājumi – homeopātijai ir būtiska loma un vieta pacientu medicīniskās aprūpes sistēmā Latvijā
