Alopurinola urīnskābi pazeminošā efektivitāte un drošums pacientiem ar dažādu nieru funkciju.
Pamatinformācija
Pētījuma mērķis ir analizēt alopurinola efektu, hipersensitivātes sindroma (AHS) risku pacientiem ar normālu un samazinātu nieru funkciju reimatoloģijas privātpraksē 10 gadu laikā.
Metodes
Retrospektīva visu reimatoloģijas privātprakses podagras pacientu datu analīzē no 2003. - 2012.gadam. Pētījumā tika iekļauti vismaz 3 mēnešus novēroti, ar alopurinolu ārstēti pacienti, kuriem bija zināmi gan sākotnējie, gan novērojuma beigu urīnskabes un kreatinīna līmeņi.
Rezultāti
No 337 podagras pacientiem, definētajiem kritērijiem atbilda 171, kuri tika iekļauti pētījumā. Atkarībā no kalkulētā kretinīna klīrensa (kkk) mēs pacientus iedalījām 3 grupās: 1. grupa - kkk<30 ml/min, 2. grupa - kkk 30-60 ml/min, 3. grupa - kkk>60 ml/min. Visiem pacientiem alopurinola devas tika piemērotas ar mērķi samazināt uricēmiju līdz ideālam līmenim - 350mkmol/l (6mg/dl). Ja nepieciešams, medikamenta deva tika pakāpeniski izmainīta, ņemot vērā gan nieru mazpējas pakāpi, gan urīnskābes līmeni. Visās 3 grupās urīnskābes līmenis samazinajās: vidēji par 110,5 mkmol/l (1,86 mg/dl) 1. grupā, par 144 mkmol/l (2,4 mg/dl) 2. grupā, 126,8 mkmol/l (2,1 mg/dl) 3. grupā. Pētījuma gaitā novērota tendence kkk paaugstināšanā: 25% un 30% pacientu attiecīgi 1. un 2. grupā, tā rezultātā pārejot augstākā grupā. Pretēju, kkk samazinošu efektu ar pāreju zemākā grupā novēroja 6% un 12% pacientu attiecīgi 2. un 3. grupā. Nevienam pacientam netika novērots AHS. 5 pacientiem novērotās dermatoloģiskās blaknes novērsa pārtraucot alopurinolu, desensitizējot vai mainot terapiju pret febuksostatu.
Secinājumi
Zināms, ka alopurinola lietošana nieru mazpējas pacientiem ir saistīta ar blakņu, tai skaitā, AHS risku. Lietojot samazinātas, kreatinīna klīrensam atbilstošas, nemainīgas medikamenta devas nieru mazpējas situācijā, varētu rasties grūtības normalizēt urīnskābes līmeni. Mūsu reimatoloģijas privātprakses pētījums papildina atradi no reimatoloģijas centriem, ka par spīti nieru mazspējai alopurinols ir efektīvs un relatīvi drošs medikaments. Uzsākot terapiju ar mazām devām un tās pakāpeniski paaugstinot cenšoties panākt normouricēmiju, ir iespējams uzlabot uricēmiju pacientiem ar dažādas pakāpes nieru mazspēju, un izvairīties no AHS. Arī mūsu petījumā kā papildus allopurinola efekts tika novērota pēdējos gados aprakstītā nieru funkcijas neliela uzlabošanās.