HRONISKAS NESTEROĪDO PRETIEKAISUMA LĪDZEKĻU LIETOŠANAS MODEĻA IZSTRĀDE
Pamatinformācija
Mērķis: Izstrādāt nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izraisītu kuņģa-zarnu trakta bojājuma modeli in vivo uz žurkām.
Metodes
Wistar līnijas žurku tēviņus (190 g) randomizēja 3 grupās: 1. Kontrole – veseli dzīvnieki. 2. Kontrole ar cietes šķīdumu - saņēma 2 ml 3% cietes šķīduma reizi dienā. 3. Aspirīns cietes šķīdumā - saņēma aspirīnu 400 mg/kg 3% cietes šķīdumā reizi dienā.
Žurkas tika barotas ar standarta barību grauzējiem, ko papildināja katru dienu 30 – 60 min pēc aspirīna vai cietes šķīduma ievadīšanas per os. Pēc 10 dienām žurkas eitanazēja, izņēma barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu audu histomorfoloģiskai izpētei. Aspirīna izraisītā oksidatīvā stresa līmeņa novērtēšanai noteikta malondialdehīda (MDA) koncentrācija kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
Rezultāti
MDA ir nepiesātināto lipīdu peroksidācijas gala produkts. Pēc tā uzkrāšanās kuņģa-zarnu trakta gļotādā var spriest par aspirīna izraisīto oksidatīvo stresu. MDA koncentrācija abām kontroles grupām 1. un 2. bija līdzīga – attiecīgi 12,15±2,0 un 12,01±2,0 mkMol/g. Var teikt, ka žurkām veiktā procedūra - šķīduma (šajā gadījumā cietes) ievadīšana caur zondi - nepaaugstina oksidatīvo stresu un nerada MDA koncentrācijas pieaugumu. Aspirīna grupā MDA koncentrācija bija palielinājusies līdz 16,16±1,5 mkMol/g (p<0,05), aspirīna izraisītās nepiesātināto lipīdu peroksidācijas stimulācijas dēļ.
Audu histomorfoloģiskajā izpētē veselajiem dzīvniekiem un žurkām, kam ievadīja cietes šķīdumu (1. un 2. grupa), patoloģiskas izmaiņas kuņģa-zarnu trakta gļotādā netika atrastas.
Turpretī žurkām, kas saņēma aspirīna cietes šķīdumu (3. grupa), uz barības vada gļotādas slāņa bija redzama keratīna nolobīšanās, zemgļotādas slānī - izteikta tūska, bet serozajā slānī – kapilāru pilnasinīgums, atsevišķu eozinofīlo leikocītu infiltrācija. Patoloģiskās izmaiņas kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā bija smagākas - gļotādas segepitēlija deģeneratīvas izmaiņas, izteikta epitēlija nolobīšanās, limfocītu infiltrācija, sīki nekrozes perēkļi. Dažiem dzīvniekiem grupā tika novērotas enterolizācijas pazīmes. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas zemgļotādas slānī – tūska, limfocītu un eozinofīlo leikocītu infiltrācija.
Secinājumi
Izstrādātā eksperimenta shēma ir pielietojama kā nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas izraisītu kuņģa-zarnu trakta bojājumu modelis.
