GAITAS PARAMETRU IZMAIŅAS PACIENTIEM AR KOKSARTROZI PĒC ENDOPROTEZĒŠANAS OPERĀCIJAS
Pamatinformācija
Deformējošā osteoartroze gūžas locītavā raksturojas ar strukturālām un funkcionālām izmaiņām locītavā un ir biežākā locītavu slimība, kā arī viens no lokomocijas traucējumu iemesliem. Galvenais osteoartrozes ārstēšanas mērķis ir funkcionālā stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošana. Latvijā katru gadu veic vidēji 2300 endoprotezēšanas operāciju.
Metodes
Pētījumam tika uzaicināti 30 dalībnieki (vidējais vecums 60,4±7 gadi). 15 bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas pacienti ar diagnozi primāra vienpusēja koksartroze, kam tuvākajā laikā bija ieplānota gūžas locītavas endoprotezēšanas (EP) operācija. Kontroles grupā iekļautās 15 personas izmeklējām vienu reizi, bet pētāmās grupas dalībniekus izmeklējām 2 reizes (īsi pirms un 2 mēnešus pēc gūžas EP operācijas). Visiem pacientiem veicām instrumentālo gaitas analīzi, pēc kuras noteicām gaitas laika un distances parametrus, kinemātiku iegurnim, abām gūžas un ceļa locītavām un krūšu kurvim, kinētiku gūžas un ceļa locītavām, kā arī atbalsta reakcijas lielumu un gravitācijas centra kustību amplitūdu.
Rezultāti
Pirms operācijas visiem pacientiem bija pagarināts gaitas divatbalsta fāzes laiks (28,67±5,92%) un veselās kājas balsta fāzes laiks (66,9±4,4% no GC), kam bija pozitīva korelācija ar sāpju intensitāti slimās gūžas locītavas rajonā (r=0,818), pēc ķirurģiskas ārstēšanas balsta fāzes ilgums samazinājās, bet divatbalsta laiks neizmainījās (p<0,05). Pēc operācijas uzlabojās skartās gūžas locītavas kustību apjoms gaitas laikā sagitālā plaknē (24,2±6°; p<0,001), bet nesasniedza kontroles grupas datus. Gan pirms, gan pēc operācijas novērojām palielinātu iegurņa nolieci uz priekšu un ceļa locītavas palielinātu fleksiju balsta fāzes vidū, kā ierobežotās gūžas locītavas ekstenzijas kompensāciju. Pirms operācijas Dušēna tipa klibošanu novērojām 8 pacientiem, kuriem bija pozitīva korelācija ar sāpju sindromu (p<0,05), pēc operācijas šāda tipa klibošanu novērojām 5 dalībniekiem, bet korelācija ar sāpēm statistiski ar mazu ticamību. 14 personām gan pirms, gan pēc EP operācijas novērojām dažādas pakāpes iegurņa kustību asimetriju sagitālajā plaknē (p<0,01).
Secinājumi
Pacientiem pēc gūžas locītavas EP operācijas uzlabojās gūžas locītavas kustību apjoms gaitas laikā, samazinājās sāpes, uzlabojās kāju muskuļu spēks, bet bija samazinātas atbalsta reakcijas vertikālā virzienā, pagarināts divatbalsta laiks un kompensatoras iegurņa un skartās puses ceļa locītavas kustības.
